Par ceļiem jārūpējas visiem

Download PDF

Ceļi ir kā dzīvības stīga vai artērija, kas nepieciešama ikvienam pagasta un novada iedzīvotājam, zemniekam un lauku uzņēmējam.

Vasarā ceļa un grāvju nogāzes aizaug ar zāli un atvasēm, kas ar laiku izaug par krūmiem un kokiem. Tā rezultātā tiek apgrūtināta ūdens atvade; krūmu un koku saknes sāk bojāt ceļa konstrukciju, zari pārklāj gaisa telpu virs ceļa, kas traucē tam žūt, samazinot ceļa kalpošanas laiku, savukārt ceļa līkumos apaugums pasliktina ceļa pārredzamību un satiksmes drošību.

Ilgākā laika periodā grāvjos veidojas aizsērējumi no sanesumiem, zariem, lapām, cirsmu atliekām un nogāžu izskalojumiem. Rezultātā tiek traucēta ūdens atvade no ceļa klātnes, tas uzkrājas sāngrāvjos, pārmitrina ceļa klātnes grunti un samazina klātnes nestspēju. Kad aizsērējumi sasnieguši robežu, kad tie pārtrauc ūdens plūsmu pa ceļa sāngrāvjiem vai sāk to apgrūtināt, jāveic grāvju tīrīšana. Pretējā gadījumā, palielinoties aizsērējumam, var rasties grāvju nogāžu izskalojumi un deformācijas, kā arī pārmitrināties ceļa konstrukcijas un ceļam piegulošās platības.

Jēkabpils novada pagastu pārvaldnieki regulāri veic vizuālas ceļu pārbaudes. Paralēli to dara arī VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Daudzas pagastu pārvaldes rudenī, iespēju robežās, veica arī grāvju tīrīšanu. Lūdzam grāvjus no sava īpašuma puses tīrīt arī novada iedzīvotājus. Tāpat arī aicinām pārliecināties, vai pāri brauktuvei no jūsu īpašuma nekarājas kādi koku vai krūmu zari, kas apgrūtina ceļa pārredzamību, un, ja iespējams, no tiem atbrīvoties. Pārvaldes katru gadu iespēju robežās veic ceļmalu kopšanu, un labprāt priecātos par iedzīvotāju atsaucību un pretimnākšanu, lai ceļu malas un grāvjus būtu iespējams atbrīvot atbilstošā platumā no brauktuves. Tāpat arī vēlams ceļmalās neveidot kaudzes vai citus “krājumus”, kuri var traucēt greideriem vai citiem satiksmes dalībniekiem.

Būtiska problēma, ko norāda arī pagastu pārvaldēs, ir atsevišķi zemnieki, kuri, vēloties paplašināt laukus, tos uzar līdz pašām ceļu malām. Līdz ar to ūdenim nav, kur notecēt, jo uzarta arī grāvju tiesa. Un cieš gan iedzīvotājs, kuram jābrauc pa ceļu (jo uz ceļa krājas ūdens), gan paši zemnieki, jo, tā kā grāvji, kur ūdenim vajadzētu notecēt, ir uzarti, un viņiem applūst lauki. Lūdzam tomēr, apstrādājot lauku, atstāt vagu starp ceļu un lauku, kur ūdenim notecēt.

Bažas radot arī tas, ka pa grants ceļiem brauc smagie transportlīdzekļi un tehnika, kad tas aizliegts (jo īpaši rudenī un pavasarī). Tas rada būtisku kaitējumu autoceļu stāvoklim. Par novērotu braukšanu zem aizlieguma zīmēm, īpašām atļaujām vai nepieciešamību zīmi izvietot ātrāk/vēlāk, aicinām informēt pašvaldību, lai spētu laicīgi risināt radušās problēmas.

Vēl viens faktors, kas bojā autoceļus, — smagā lauktehnika, kurai netiek nomazgātas riepas (lai gan to nosaka likums), un tā brauc gan pa asfaltu, gan pa grants ceļiem. Organiskā augsne, kas pielipusi riepām, sajaucas ar grants ceļu, un tas vairs nekalpo, kā vajadzētu. Uz ceļa atstātie sanesumi var radīt arī apdraudējumu automobiļa stabilitātei uz ceļa – tas kļūst slidenāks.

Lai netiktu bojātas ceļu nogāzes, lauksaimniekus aicinām uzbraukšanai/nobraukšanai no lauka tomēr izvelēties tikai vienu nobrauktuvi, un pēc tam to arī sakopt, nevis katru reizi nobraukt no lauka citā vietā, tādejādi bojājot ceļu garā posmā.

Šobrīd visas pagastu pārvaldes plānotos greiderēšanas darbus uz pašvaldības ceļiem ir veikušas, un notiek gatavošanās sala periodam. Dažos pagastos, piemēram, Dignājas, Zasas un Leimaņu, uz ceļiem atsevišķos posmos tika uzbērta arī jauna grants kārta, aizbērtas bedres. Pašvaldības ceļi šobrīd ir salīdzinoši labā stāvoklī. Protams, lietus sezonā tie neizbēgami bojāsies, tādēļ atkarīgs no mums pašiem, cik atbildīgi tos lietosim un cik ļoti palīdzēsim viens otram par tiem rūpēties.

Jēkabpils novada pašvaldība

Powered by WordPress | Designed by: suv | Thanks to toyota suv, infiniti suv and lexus suv