Vēlās vasaras Lielais mākslas piedzīvojums Zasā

Download PDF

No 24. jūlija līdz 3. augustam Zasā ilga nepārtraukts mākslas un kopienas pasākumu maratons ar Lietuvas partneru un viesu piedalīšanos.

24. jūlijā viss iesākās ar Jēkabpils novada pašvaldības atbalstītā un biedrības “Sēļu pūrs” īstenotā projekta “Dzīvā kopienā – dzīva ainava” lekcijām par kopienas atdzīvināšanu (D.Alužāne) un to, ko cilvēkos un sabiedrībā zīmē zīmes (I.Jātniece). Tajā pašā dienā bija darāms vēl viens svarīgs darbs – jāizgatavo dekorācijas koncertam, kas notika 27. jūlijā. Savukārt – mazajiem pasākuma apmeklētājiem Anīkšču Eņģeļu muzejs (Lietuva), kas todien iekārtoja izstādi “Zem eņģeļa spārna”, vadīja eņģeļu izgatavošanas darbnīcu.

Pilnīgi spontāni un iepriekš neparedzēti saradās arī dažādas mantiņas vietēja mēroga krāmu tirdziņam, tā ka “dienas piedāvājums” izvērtās visai bagātīgs un visām gaumēm piemērots.

Ļoti priecēja pasākuma apmeklētība, lielais jauniešu un novada jauno speciālistu skaits, kā arī ģimenes ar bērniem. Lekciju laikā labāk iepazinām jauniešu lietu speciālistu Jāni Ozolu, paldies viņam, ka tik brīvi piedalījās ar savu viedokli un pieredzi, kā arī nākotnes vīziju!

 

27. jūlijs, savukārt, bija pilnīga brīnumu diena. Pusdienlaikā Zasas dzirnavās atklājām tradicionālo vasaras Latvijas – Lietuvas mākslinieku plenēru, kuram šogad bija ļoti īpašs uzdevums. Pēc tam devāmies uz Rūmi, kur tika atklāta Anīkšču Eņģeļu muzeja izstāde “Zem eņģeļa spārna” (izstāde apskatāma Rūmē līdz oktobrim). Eņģeļi gleznās, uz zīda, no keramikas, koka un filca, lupatu lellēs… mākslinieku izpausmes un skatījums tiešām bagātīgs!

 

Trešais tās dienas pasākums – leļļu teātra “ČIZ” izrāde “Šarla Pero pasakas lieliem un maziem” “Bērzzemnieku” māju terasē. Šī izrāde un leļļu izgatavošanas darbnīca, kas notika pēc izrādes, arī tika īstenota projekta “Dzīvā kopienā – dzīva ainava” ietvaros. Leļļu teātris “ČIZ”, kas darbojas nelielā Lietuvas ciematā – Bajoros, ir labs piemērs, kā vietējo iedzīvotāju iniciatīvas rezultātā var radīt pilnīgi unikālu, neatkārtojamu vietējās kopienas “odziņu”. Bajoru stalto sievu dabas dotie talanti un neapvaldāmais temperaments izveidojuši apbrīnas vērtu skatījumu uz leļļu teātri. Pašu izgatavotās lelles, atraktīvais sniegums, neviltotais prieks par to, ko dari – tas viss ugunīgā kokteilī, kas apbur ikvienu skatītāju!

 

Taču – dienas lielākais brīnums vēl bija priekšā. Divas dienas Zasā ar radošo nometni ciemojās Latvijas Mākslas akadēmijas jauktais koris “Senais kalns”, kas pateicībā Zasai par laipno nometnes uzņemšanu, bija piekrituši sniegt koncertu Zasas baznīcā. Koncertprogramma ļoti netradicionāla – āfrikāņu mūzika. Šo koncertu gaidot, 24.jūlijā Rūmē visi kopā gleznojām “freskas”, ar kurām baznīcu izdekorēt atbilstoši koncerta noskaņām. Freskas bija lieliskas! Arī diena – karsta, tveicīga, un nakts solījās būt tropiska. Vietējie floristi baznīcu izpušķoja ar ziediem un zaļumu vainagiem, jāatzīst, ka izskatījās lieliski, svinīgi un – ļoti, ļoti īpaši.

Pulksten deviņos vakarā, kad saule jau sāka grimt aiz lielajiem parka kokiem un baznīcas pagalms kļuva ēnains, klausītāji satraukti gaidīja kora māksliniekus. Un te jau viņi nāca – ar īpašo sveiciena dziesmu. Lieliskā publika, koris “Senais kalns” caur mani sūta jums sveicienus un paldies! Tādu klausītāju atsaucību un teju taustāmu līdzi dzīvošanu koristi un kora vadītāji neesot izjutuši ļoti sen. Un bija jau arī! Cik bieži tā ir, ka baznīcā ir karsti? Praktiski – nekad. Bet šoreiz bija gan. Enerģija sprēgāja uz visām pusēm, tika pieprasītas “piedevas”, kuras koris arī neliedza, pretēji diriģenta principam, ka uz “Bis” nekad papildus neko nevajag dot.

Tas patiešām bija skaisti – gan vizuāli, gan emocionāli.

 

Visu nedēļu no 27. jūlija līdz 3. augustam vairāk kā 10 mākslinieki no Latvijas un Lietuvas strādāja pie sava īpašā kopīgā mākslas darba – Zasas dzirnavu slēģu apgleznošanas pēc vietējo leģendu un patieso stāstu motīviem. No ikvienam zināmiem mūsu māksliniekiem plenērā piedalījās Santa Nagle no Rubenes pagasta, Sarmīte Gailīte, kas dzimusi un uzaugusi Slatē, kā arī mūsu mākslas skolas pedagoģes Anda un Ieva Svarānes. Arī es pati centos ievilkt savu krāsas strīpu slēģos, kas attēlo stāstu par barona vešerieni. No tālākiem Latvijas māksliniekiem laipni atsaucās Gundega Muzikante, kura ir, nebaidīšos šī vārda – labākais mūsdienu ilustrators Latvijā. Gundegas devums ir redzams arī Raiņa bērnu dzejas krājumā “Satikšanās sabiedrībā”, kuru biedrība “Sēļu pūrs” izdeva Raiņa jubilejas gadā ar Zemgales Kultūras programmas atbalstu.

Lietuvu pārstāvēja ilggadējais Zasas plenēru dalībnieks un Rokišķu mākslinieku kopas “RODA” vadītājs Arūns Augutis, kā arī citi šīs radošās kopas mākslinieki – Sigita un Emīlija Klemkaites, Asta un Ligitas Keraiši, Aura un Sigits Daščori. Ideja par slēģu apgleznošanu aizgūta ar šādas tradīcijas ieviesēja Rokišķos – Arūna Auguša laipnu atļauju.

 

Nemanot pienāca 3.augusts, un šī diena Zasā noritēja zem starpreģionu sadarbības projekta “Sēlijas salas” zīmes.

Projekts “Sēlijas salas” tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākumā 19.3. “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība“, projekta vadošais partneris ir biedrība Lauku partnerība „Sēlija”, bet projekta partneri – Aizkraukles rajona partnerība un Daugavpils un Ilūkstes partnerība “Kaimiņi”. Projekta darbības norisinās mazajās lauku apdzīvotajās vietās visā Sēlijas teritorijā, kopumā 17 „Salās” : Ilūkstes novadā – Dvietē, Eglainē, Subatē; Aknīstes novadā – Asarē, Gārsenē; Jēkabpils novadā – Zasā, Dignājā, Kaldabruņā; Salas novadā – Biržos, Sēlpilī; Viesītes novadā – Elkšņos, Saukā, Ritē; Neretas novadā – Mazzalvē, Pilskalnē; Jaunjelgavas novadā – Staburagā, Secē.

Šovasar ikviena “sala” atklāj savus jaunizveidotos tūrisma produktus, tai skaitā arī Zasa, kas projekta gaitā ieguva Mākslinieku salas nosaukumu.

 

Kad Zasa izstrādāja savu tūrisma produktu kā viena no Sēlijas salām, bija ļoti grūti izvēlēties, ko tieši likt šī produkta pamatakmenī. Bet, laikam jau esam trāpījuši desmitniekā, un tas bija labi redzams 3.augustā, pasākumā “Acis veras, atveras”, kad Zasā visas dienas garumā un parka plašumā mūsu viesi tikās ar māksliniekiem, kuri uz dzirnavu logu slēģiem attēloja vietējās leģendas, dzirnavu logus pārvēršot brīvdabas galerijā ar pamatīgu pievienoto vērtību.

Zasas – Mākslinieku salas aprakstā minēts, ka šeit bieži rodas sajūta, ka tepat aiz ievu pudura glezno Klods Monē. Un 3. augustā tā nebija tikai sajūta, tā bija realitāte.

Viesi mazos pulciņos tērzēja ar māksliniekiem, kas ar saviem darbiem bija izvietojušies pie tiem Zasas objektiem, ar kuriem saistītas vietējās leģendas. Nudien nebija svarīgi, kādā valodā notika sarunas – vācu, angļu, franču, krievu, latviešu vai lietuviešu, jo mākslai ir viena valoda – tēlainība, un to saprot ikviens. Īpaši, ja no visām pusēm apņem skaistā parka ainaviskā burvība.

Vakarpusē visas leģendas atnāca uz amatniecības centru “Rūme” kopīgā vernisāžā. Lieliska izstāde no mākslas skolas bērnu miniatūrām “Zasas leģendas”, kas nebūt neatpalika no pieaugušo mākslinieku darbiem, bija izvietota klētiņas lievenī. Bija ieradušies arī paši jaunie mākslinieki, lai iepazītos ar saviem pieredzējušajiem “konkurentiem”.

Tāpat, lai iepazīstinātu ar saviem pakalpojumiem un paši ar sevi, vakarā pievienojās visi mūsu tūrisma pakalpojumu sniedzēji – dzirnavnieks Hārdijs, “Nyx & Iris” īpašniece Anna, Sēlijas prasmju muzeja vadītāja Eva un lieliskais gids un novadpētniece Sarmīte. Vienkāršos, sirsnīgos stāstos, baudot vietējo kulināru sagatavotos gardumus un, klausoties maigi dūdojošās saksofona melodijās, kopīgi izgaršojām skaisto, vienojošo vakaru.

Nudien, nav iespējams un, nav arī nepieciešams izstāstīt visu, kas todien mūs darīja priecīgus kā mājiniekus, bet Zasas apmeklētājus – kā viesus.

 

Šobrīd, kad rakstu šo stāstu par teju divām nedēļām, kas bija piesātinātas pozitīvām emocijām, labiem, skaistiem darbiem un milzīgu gandarījumu par padarīto, aiz loga, tikko nopļautajā kviešu laukā, jau klaigā dzērves. Raža ir novākta, gada cikls tuvojas klusajam periodam. Reizē mazliet skumji, mazliet nogurums, bet visvairāk – cerība, ka rudenī un ziemā radīsies jaunas domas, idejas nākamai vasarai, kuras īstenot, tāpat kā šogad, palīdzēsiet jūs- zasieši un kaimiņu pagastu iedzīvotāji, draugi un atbalstītāji.

 

Šogad paldies par visa veida atbalstu saku – Lazdiņu, Ošānu, Rāviņu un Ratnieku ģimenēm, Zasas baznīcas draudzes “floristēm”, Annai Kalnājai ar ģimeni, Hārdijam Kortmanam un Zasas dzirnavām, lieliskajai Rūmes amatnieku komandai, māksliniekiem, mākslas skolas audzēkņiem un viņu ģimenēm, Lietuvas draugiem un partneriem, korim “Senais kalns” un personīgi Anitai Seļickai!

Tāpat – liels paldies ikvienam, kas apmeklēja šos pasākumus, pateica labu vārdu, pasmaidīja vai notrauca aizkustinājuma asaru, aicināja šovasar uz Zasu savus draugus un radus. Patiešām ceru, ka šī kopības sajūta, kas virmoja gaisā visu Lielā mākslas piedzīvojuma pasākumu laikā, jums darīja vieglāku, košāku un patīkamāku ikdienu!

Amatniecības centra Rūme koordinatore
Daina Alužāne

Powered by WordPress | Designed by: suv | Thanks to toyota suv, infiniti suv and lexus suv