Novadu pedagogi pieredzes apmaiņas seminārā Lietuvā

Download PDF
Salas, Krustpils, Viesītes, Aknīstes un Jēkabpils novadu izglītības iestāžu administrācija un pedagogi 23. un 24. aprīlī devās pieredzes apmaiņas seminārā uz Lietuvu.

Viens no pirmajiem pieturpunktiem bija pedagogu oficiāla vizīte Lietuvas Republikas Seima namā. Tā sākās ar ekskursija, kuras laikā tika gūta informācija par par Seima struktūru, parlamentāro darbību, bija iespēja ielūkoties sēžu zālēs un iejusties žurnālistu lomā. Emocionāls akcents bija vēstures paralēles 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā un Lietuvā.
23. aprīļa rītā (pēc 4 stundu brauciena) mēs bijām pie Lietuvas Seima ēkas. Gaidot gidi, smaržīgie un ziedošie ziedi un krūmi, mums atgādināja, ka pavasaris ir nostiprinājis savas pozīcijas.
Gides pavadībā mēs sākām savu iepazīšanos ar Seimas namu un vienlaikus varējām baudīt dažādās izstādes. Pēc ekskursijas notika tikšanās ar Lietuvas Republikas Seimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Agni Širinskieni.
Mēs uzzinājām par vēlēšanu procesu deputātiem un prezidentam. Interesanti bija statistiskie rādītāji par valsti un iedzīvotājiem. Kā saistošs fakts tika minēts, ka gaidāms referendums par deputātu skaita samazināšanai no 141 uz 121. Ja aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju skaita un deputātu proporciju pēc lietuviešu formulas, tad mums pietiktu ar 85 Saeimas deputātiem.
Atzinīgi uztvērām informāciju par Lietuvā beztermiņa streikā sasniegtajiem rezultātiem algas reformai. Valdība novērtē pedagogu darbu, gan uzlabojot darba apstākļus, gan motivējo tos ar adekvātu darba samaksu.” (Ābeļu pamatskolas skolotāja Inese Pūcīte)
Dienas turpinājumā notika Viļņas izglītības iestāžu apmeklējumi. Galvenais mērķis – iepazīšanās ar skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu struktūru, pieredzes apmaiņa un diskusija par izglītības tendencēm nākotnē.
Netālu no Lietuvas Seima ēkas atrodas viena no labākajām Viļņas skolām – Viļņas Simonas Daukanto ģimnāzija, kuru vada direktore Jolanta Knyviene.
“1993. gadā pēc Viļņas Pedagoģiskās universitātes iniciatīvas bijušā Lazdynai bērnudārza telpās tika izveidota pirmā universitātes skola. 1997. gadā skola tika pārveidota par vidusskolu un nosaukta Simonas Daukanto vārdā.
Simonas Daukantas – Lietuvas vēsturnieks, rakstnieks un pedagogs, viens no pirmajiem nacionālā atdzimšanas ideologiem. S. Daukantas bija pirmais, kas lietuviešu valodā rakstīja Lietuvas vēsturi.
Palielinoties studentu skaitam, bērnudārza ēka ir kļuvusi pārāk maza. 2001. gadā skola pārcēlās uz lielākām telpām. 2009. gada 18. martā Viļņas Simonas Daukantas vidusskola pārveidota par Viļņas Simonas Daukantas ģimnāziju. 2019.gada aprīlī notika ģimnāzijas 10. gadadienas / skolas 25. gadadienas svinības. Ģimnāzijā apgūst pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. 2017./2018. mācību gadā ģimnāzijā bija 726 izglītojamie.
Ģimnāzija piedalās starptautiskajā Erasmus+ projektā, valsts projektos un pašvaldības projektos.” (Vīpes pamatskolas skolotāja Natālija Semjonova)
Iepazīstoties ar ģimnāzijas metodiskā darba pieredzi, bija iespējams gūt idejas, kā sekmīgāk sagatavoties izglītības sistēmas uzlabošanai, mācību darba zināšanu, prasmju pilnveidei, pedagogu profesionālajai izaugsmei. Diskusijas gaitā, salīdzinot Latvijas un Lietuvas skolu dalību dažādos projektos, tika secināts, ka abās valstīs darbojas līdzīgi izglītības projekti ar vienādiem mērķiem. Pedagogi darba grupās pārrunāja idejas skolēnu mācību motivēšanas veicināšanai un rosināšanai, skolotāja profesijas prestiža un atalgojuma jautājumus.
Novada pedagogus pārsteidza veiksmīgais un kvalitatīvais audzēkņu darbu izmantojums skolas noformēšanā un gaumīgais skolēnu veidotais skolas logo un tā pielietojums.
Novadu izglītības darbinieki apmeklēja Viļņas pirmsskolas izglītības iestādi “Papartis”.
Ierodoties pirmsskolas iestādē, mūs sagaidīja vadītāja Marija Galiamoviene, kura īsumā pastāstīja par savu vadīto izglītības iestādi. Lielu sajūsmu mūsos izraisīja bērnu un skolotāju koncerts. Katram koncerta dalībniekam bija tautas tērps.Kā paskaidroja”Papartis” vadītāja-katram bērnam un skolotājam pirmsskolā ir savs nacionālais tērps. Skolotājas nodejoja lietuviešu tautas ciemiņu sagaidīšanas deju ar cepurēm. Bērni un skolotājas ar skanīgajām balsīm izpildīja lietuviešu tautas dziesmas. Koncerta noslēgumā mums uzdāvināja nelielus bērnu zīmējumus, kuros attēloti bērni un pieaugušie ar Latvijas un Lietuvas karogiem.
Tālāk sekoja ekskursija pa pirmsskolas iestādi. Tā ir celta kā tipveida bērnudārzs. Gar sienām izliktie bērnu darbiņi katrā grupā, padara bērnam draudzīgu vidi. Smaidīgas skolotājas un skolotāju palīdzes mūs sagaidīja katrā grupā.Bērnu grupās bija maz, jo visā Lietuvā šajā nedēļa bija pavasara brīvdienas. Kā pastāstīja vadītāja M. Galiamovienė, tad pašreiz pirmsskolā notiek nopietnas sarunas un semināri kopā ar psihologiem un vecākiem par to, cik ilgi atrasties bērnam pirmsskolas iestādē. Pirmsskolas darbinieki iesaka bērnam iestādē atrasties ne vairāk kā 10 stundas, lai nezustu emocionālā saikne starp bērnu un vecākiem. Tāpēc skolēnu brīvdienās, kad mājās ir skolas bērni, vecāki sakārto savus atvaļinājumus un mājās patura mazākos bērnus”. (Zasas vidusskolas skolotāja Ingūna Klaucāne)
Viļņas pirmsskolas izglītības iestādes “Papartis” metodiskais darbs ir balstīts, lai pilnveidotu svarīgākās prasmes 21. gadsimtā – nepārtraukta spēja mācīties, sadarboties, kritiski un radoši domāt. Latvijas pedagogi varēja pārliecināties, kā pirmsskolas iestādē tiek ieviestas jaunās kompetences un kā tiek sasniegtas un īstenotas izglītības iestādes prioritātes. Vadītāja Marija Galiamoviene un izglītības darba vietniece Marija Valatkevičiene iepazīstināja ar “Papartis” vīziju un filozofiju.
Dienas noslēgumā novadu pedagogi apmeklēja Eiropas parku, lai paplašinātu zināšanas par Eiropu un sasaistītu ģeogrāfijas, ekonomikas un mākslas priekšmetu tēmas.
“Pa ceļam no Viļņas apmeklējām Eiropas parku, kas ir viens no iespaidīgākajiem mūsdienīgās mākslas muzejiem zem atklātām debesīm. Eiropas parku 1991. gadā dibināja Lietuvas tēlnieks Gintars Kaross, pateicoties faktam, ka tieši šeit atrodas Eiropas ģeogrāfiskais centrs.
Eiropas centra monumentā ir atzīmēti visi Eiropas valstu galvaspilsētu nosaukumi, virzieni un attālumi no Eiropas centra. Apskatījām plašu modernās tēlniecības ekspozīciju (vairāk kā 100 skulptūras), kuru veidojuši mākslinieki no dažādām pasaules valstīm. Sajūsminājāmies par gigantisko dinozaura olu aleju, par lielāko mākslas darbu no televizoriem (3000 televizoru) un citām skulptūrām”.(Rubeņu pamatskolas skolotāja Sanda Kukle)
24. aprīlī pedagogi, akcentējot fizikas gada pasākumus, apmeklēja Etnokosmoloģijas muzeju. Vienlaikus tas bija labs iedvesmas stāsts, kā pareizi veidot muzejnodarbības, lai tās būtu aizrautīgas un saistošas.
Pieredzes apmaiņas brauciena otrā diena sākās ar Lietuvas Etnokosmoloģijas muzeja apmeklējumu. Tas ir izveidots Molētu rajonā, kurš bagāts aptuveni ar 300 ezeriem. Etnokosmoloģijas muzejs sastāv no trīs daļām – pazemes galerijas ar piecām zālēm, observatorijas novērošanas torņa ar teleskopu un āra ekspozīcijas.
Muzejā ir apkopota informācija par cilvēces atklājumiem, pētot kosmosa pasauli. Mums bija iespēja savās rokās turēt arī īstu dzelzs meteorīta fragmentu.
No observatorijas torņa, kura skatu laukums ir 32 m augstumā, paveras iespaidīgs skats uz Aukštaitijas ezeriem un mežiem. Tā kā mūsu ekskursija notika dienā, tad zvaigznes ieraudzīt teleskopā mums šoreiz neizdevās.
Āra ekspozīcijā iepazināmies ar Saules sistēmas modeli, kas ir veidots no liela izmēra akmeņiem un tiek dēvēts par Lietuvas “Stonhendžu”. Saules stari norāda pasaules puses, ekvinokcijas (momentus, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru) un saulgriežus. Ekspozīcijā ir apskatāms liela izmēra saules pulkstenis, kurš liek aizdomāties par to, kā veidojusies cilvēku izpratne par laiku un tā mērīšanu.
Ekskursijas noslēgumā es sapratu, ka šī ir tā vieta, kur noteikti atgriezīšos, lai mācību vizītē uz Lietuvas Etnokosmoloģijas muzeju atvestu arī savus audzēkņus”.(Viesītes vidusskolas skolotāja Līga Blumbeka)
Dienas noslēgumā novadu pedagoģi piedalījās profesionālā pilnveides – meistarklasē. Kopīgi tika veidots lietuviešu nacionālais saldums – šakoti. Vienlaikus diskusijā meklētas atbildes, kāds būtu labākais un efektīgākais karjeras izvēles atbalsts skolēniem, lai iesaistītu sadarbībā visus dalībniekus: skolēns – vecāks – pedagogs.
Pēdējais pieturpunkts mājupceļā bija Zarasu pilsētas vizītkarte – unikāla 17 metrus augstā un 34 metrus platā konstrukcija – panorāmas rats. No 100 metrus garās takas pavērās apburošā Zarasu ezera panorāma.
Paldies visiem dalībniekiem par pozitīvo uztveri, sniegtajām idejām un jēgpilnajiem jautājumiem!
Jēkabpils novada Izglītības pārvalde
Powered by WordPress | Designed by: suv | Thanks to toyota suv, infiniti suv and lexus suv