Jēkabpils novada pašvaldībā apgūta apmācību programma „Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālai izaugsmei”

Download PDF

Spied uz attēla, lai skatītu to lielāku!

No 7. februāra līdz 5. martam Jēkabpils novada pašvaldībā notika apmācību programma starpkultūru saskarsme un darbs ar trešo valstu pilsoņiem. Programma tika īstenota Izglītības attīstības centra (IAC) projekta „Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālai izaugsmei” ietvaros.

Programmā tika aicināti piedalīties sociālie darbinieki, pedagogi, veselības aprūpes speciālisti, policisti, PMLP un NVA teritoriālo nodaļu speciālisti, mediju darbinieki un citi valsts un pašvaldību iestāžu, NVO, kā arī privātā sektora pārstāvji.

Projekta mērķis bija stiprināt dažādu jomu speciālistu zināšanas kultūru daudzveidībā un starpkultūru dialoga prasmes, pilnveidot spēju īstenot trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumus dažādos valsts pārvaldes un pakalpojumu sniegšanas līmeņos, kā arī paaugstināt speciālistu kapacitāti savstarpējā atbalsta sniegšanā un darbību koordinēšanā.

Apmācību programmas tēmu loks skāra gan globalizācijas procesus un migrāciju, gan trešo valstu pilsoņus Latvijā, gan starpkultūru saskarsmi un komunikāciju, gan kultūru kompetences, mediju loma un juridisko ietvaru darbam ar trešo valstu pilsoņiem.

Šo programmu apguva desmit grupas Latvijā. Jēkabpils novada dalībnieku grupā bija gan pedagogi, gan veselības aprūpes speciālisti, gan NVO un privātā sektora pārstāvji, gan mediju un pašvaldības darbinieki. Izglītības iestādes pārstāvēja dalībnieki no Aknīstes vidusskolas, Sūnu pamatskolas, Ābeļu pamatskolas, Salas vidusskolas, Jēkabpils vakara vidusskolas, Dignājas pamatskolas, Viesītes vidusskolas, Vīpes pamatskolas, Jēkabpils 3. vidusskolas, Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolas, Mežāres pamatskolas, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas.

Pirmajā nodarbībā lektores Daina Zelmene un Ingūna Irbīte runāja par globālo procesu izpausmēm Latvijā, par migrāciju, kā tas skar mani personīgi un profesionāli, kā arī par personisko identitāti un kultūru mijiedarbību. Dalībnieki praktiski veidoja savas dzimtas migrācijas karti, kuru prezentēja klātesošajiem. Kā atzīst kāds no dalībniekiem – “Migrācija – tas skar mūs visus, jo ikkatrs mēs migrējam pa savu valsti. Katru ģimeni tas tikai bagātina, jo tas ir jauki, ka vīrs ir dzimis Zemgalē un sieva no Latgales”.

14. februāra nodarbībā lektori Sandra Zalcmane un Alvis Šķenders iepazīstināja ar jautājumiem – starptautiskās un Latvijas tiesību normas migrācijas kontekstā, migrācijas plūsmas ES un Latvijā, trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās tendences Latvijā (normatīvie akti, process, prakse), starptautiskās aizsardzības saņemšanas vispārīgie principi un starpinstitucionālā un starpprofesionālā sadarbība: resursi. Dalībnieki izteica viedokļus, kā viņi uztver bēgļu situāciju Latvijā. Nodarbības laikā dalībnieki uzzināja vairāk par trešo valstu pilsoņu  pašreizējo situāciju Latvijā. Saņēma plašāku informāciju par  biedrību “Patvērums „Drošā māja””, kuras  ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām un legālajiem imigrantiem, tai skaitā, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Trešajā nodarbībā lektori Liesam Ose un Džordžs Stīls paplašināti atklāja tēmas – cilvēki kultūrvidē: kāpēc esam tādi, kādi esam? Kā kultūra mūs veido?, sekmīgas integrācijas noslēpumi, svešais un savējais: svešā uztvere, kādi esam, ko iekļaujam savā kultūrvidē, kurus izstumjam un iekļaušanās svešā kultūrā. Dalībnieki grupās veidoja lineārajā laika nogrieznī vizuālu savu personisko pieredzes stāstu par satikšanos ar citu kultūrvidi. Galvenās atziņas par nodarbībā dzirdēto skanēja šādi – “Katrai kultūrai ir savs skaistums un īpatnības. Globālajā pasaulē jāprot to pieņemt. Tie, kuri prot un spēj pieņemt dažādo, ir ļoti bagāti cilvēki.Vienīgi mūsu sabiedrībā vēl jāpaiet vēl krietnam laikam,lai mēs būtu atvērtāki”.

27. februāra nodarbībā lektore Sigita Zankovska – Odiņa bija sagatavojusi tēmas par to, kas nosaka mūsu attieksmi pret atšķirīgo, par stereotipiem un aizspriedumi: kā vieglāk pieņemt dažādo, kā mediju veidotā realitāte ietekmē sabiedrības uzskatus un vērtības un kā izpausmes publiskajā telpā rada diskrimināciju un neiecietību. Dalībnieki nodarbības noslēgumā veidoja vizuālu un literāru darbu par saviem stereotipiem. Kā atzīst dalībnieki – medijiem ir liela loma sabiedrības stereotipu radīšanā – pirms pieņem informāciju medijos par patiesu, pārbaudi un analizē un stereotipi par citādo mums līdzās pastāv un pastāvēs, bet tos ir iespējams lauzt, katram ar tiem jātiek galā pašam.

Noslēguma nodarbību vadīja lektore Agita Šmitiņa un Izglītības attīstības centra direktore Iveta Vērse.  Viņas dalījās savās zināšanās par sevis un citu iepazīšanas, sociālo prasmju pilnveides starpkultūru aspektiem, komunikācija starpkultūru vidē un neverbālās komunikācijas loma un tās ietekme. Caur saskarsmes spēļu elementiem dalībnieki iepazina komunikācijas aspektus un secināja, ka starpkultūru dialoga veidošanā pastāv dažādi šķēršļi un komunikācijas barjeras, svarīgi ir tos apzināties un novērst. Pati galvenā atziņa skanēja – lai iepazītu citus, vispirms ir jāpazīst pašam sevi.

Kursu noslēgumā dalībnieki secināja, ka šādas tikšanas būtu jāturpina. Dalība programmā viņus ir bagātinājusi ar sniegto informāciju, kā arī ir pilnveidojušās zināšanas par dažādiem jautājumiem, kuri saistīti ar starpkultūru komunikāciju. Kā kursu izvērtējumā raksta dalībnieki – “Apskatītie jautājumi bija ļoti dziļi, vērtīgi un aizraujoši. Lielisks lektoru darbs – profesionāli, ieinteresēti! Ļoti lieliski cilvēki, kuri veidoja dalībnieku grupu!”

Paldies Izglītības attīstības centra komandai un sevišķi direktorei Ivetai Vērsei par pārdomāto un jēgpilno kursu saturu un nodrošinājumu! Paldies grupas dalībniekiem par aktīvo līdzdarbošanos! Paldies Jēkabpils un Krustpils novada pašvaldībai par atbalstu!

Rainelda Muižniece,
Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos
Foto: K.Sēlis

Powered by WordPress | Designed by: suv | Thanks to toyota suv, infiniti suv and lexus suv