Kalna pagasta kultūras namam – 50

Download PDF
Spied uz attēla, lai skatītu to lielāku! (Foto: K.Sēlis)

Spied uz attēla, lai skatītu to lielāku! (Foto: K.Sēlis)

Šogad, tik zīmīgajā 2018. gadā, kad svinam Latvijas 100. dzimšanas dienu, mūsu pagasta kultūras nams atzīmē savu pusgadsimta jubileju, jo 15. jūnijā aprit apaļi 50 gadi, kopš tā atklāšanas. Kultūras nams tapa pateicoties toreizējam kolhoza priekšsēdētājam Vilim Markevičam, kuram rūpēja, lai kolhozā cilvēki ne tikai labi strādātu, bet arī baudītu kultūru. Mākslinieciskā pašdarbība saimniecībā bija gana rosīga – darbojās deju kolektīvs (vad. agronoms J.Laucenieks), dramatiskais kolektīvs (vad. sk. Feizaki), arī pats priekšsēdētājs aktīvi piedalījās un atbalstīja kultūras pasākumus. Kluba mājvieta bija vecajā Mežzemes skolā, kurā bija diezgan liela telpu šaurība. Redzot pašdarbnieku lielo degsmi, priekšsēdētājs V.Markevičs nolēma, ka nepieciešams celt jaunu kultūras namu.

„Vieta, kur tagad atrodas kultūras nams, bija purva ciņu klāta. Kad 1962.gadā jaunievēlētais kolhoza „Vienība” priekšsēdētājs V.Markevičs teica, ka šeit būs jaunais kultūras nams, daudzi neticībā grozīja galvas. Līdz ar jaunā, enerģiskā vadītāja stāšanos pie vadības stūres, mūsu kolhozs pamazām no atpalikušas saimniecības sāka virzīties uz augšu un 1967.gadā tika uzsākta kultūras nama celtniecība”: (no V.Alandes atmiņām „ Kalna pagasta Vēstnesī”, 1998.g. 2.cet.).  Līdztekus celtniecībai, tika rīkotas neskaitāmas talkas, jo visiem gribējās pielikt savu roku un pūles kultūras nama apkārtnes labiekārtošanā – tika stādīti koki un krāšņas rozes, sakopta blakus augošā bērzu birztala, parkā ierīkotas šūpoles un atpūtas namiņš, mīļi saukts par „Sapņu mājiņu”.

Un tā – 1968. gada 15. jūnijā kolhozā „Vienība” svētku diena – pirmo reizi durvis ver jaunais kultūras nams. Uz atklāšanas svinībām bija ieradušies gan pašu kolhoza un ciema ļaudis, gan viesi – pavisam vairāk nekā 400 cilvēki. Svinīgo atklāšanu filmēja arī operators no Latvijas televīzijas studijas. Klātesošos sveica pārstāvji no toreizējā Jēkabpils rajona organizācijām un, protams, pats kolhoza priekšsēdētājs Vilis Markevičs. Tika godināti celtnieki, viņi saņēma vērtīgas balvas un ziedus no mazajām Mežzemes skolnieku rokām. Kultūras nams bija brīnišķīgi iekārtots un sakārtots. Tā foajē visu apbrīnu un interesi izraisīja apjomīgais akvārijs ar peldošām zivtiņām un daudzveidīgiem ūdensaugiem. Kultūras nama otrajā stāvā bija atvēlētas telpas arī Kalna ciema Mežzemes bibliotēkai. Atklājot kultūras namu, plašu koncertu sniedza Biržu 8-gadīgās skolas mazie dejotāji, Jēkabpils Lauku Tehnikas vīru dubultkvartets un sieviešu ansamblis, kā arī Jēkabpils kultūras nama estrādes orķestris. Bija sarūpēts arī vērienīgs svētku mielasts, par ko gādāja kupls saimnieču un alus puišu pulks. Svinības turpinājās arī otrajā dienā.

Jaunais, plašais kultūras nams bija liels ieguvums visiem –  gan pašdarbniekiem, gan apmeklētājiem. Skaistas, ērtas telpas mēģinājumiem, ietilpīga skatītāju zāle, arī mazā zāle, kino iekārta. Atbalsts kultūras pasākumiem tika saņemts gan no kolhozu, gan ciema vadības. Aktīvi darbojās dramatiskais kolektīvs, jauniešu un arī vecākās paaudzes deju kolektīvi, vīru un sievu ansambļi, nodibinājās arī deju mūzikas vokāli instrumentālais ansamblis. Ar teātru izrādēm kultūras namā viesojās Valmieras un Liepājas teātri. Kultūras namā notika Bērnības un Pilngadības svētki, Ģimeņu pēcpusdienas un citi pasākumi. Dramatiskais kolektīvs iestudēja tādas lielas lugas kā Raundsepa „Mikumerdi”, Birzes „Sākās ar melno kaķi”, Blaumaņa „Trīnes grēki”.

Kultūras nama pamatbūtība – kultūras dzīves tradīciju attīstība, turpināšana un saglabāšana tiek pārmantota un nodota līdz pat šodienai.

Kultūras namā notiek koncerti, amatierteātru izrādes, atpūtas vakari, latviešu gadskārtu svētki, Dzejas dienas, pasākumi pensionāriem  un citi pasākumi . Regulāri tiek organizētas izstādes. Kultūras jomā laba sadarbība izveidojusies ar Kalna pagasta bibliotēkām  – Kalna un Mežzemes. Kultūras namā darbojas vokālais ansamblis, vadītāja Inga Davidāne, dramatiskais kolektīvs „ Vienība” , vadītāja Sandra Vecumniece.

Esam ceļā uz simtgadi. Gatavojoties Latvijas simtgadei nu jau trešo gadu tiek rīkoti Baltā galdauta svētki. Novadā norisinās  vairākas akcijas, viena no akcijām,  Kalna pagasta iedzīvotāju dāvana – rožu dobes “Sapnis par Latviju” izveide.

9.06.2018 plkst. 19:00 Visi tiek mīļi aicināti uz kultūras nama jubilejas pasākumu.

Kalna bibliotēkas vadītāja Maruta Orbidāne, Kalna kultūras nama vadītāja Sandra Vecumniece

Foto no kultūras nama arhīva

 

Kultūras nama vadītāji:

  • Aina Drauga
  • Maija Ļaksa
  • Ināra Āriņa
  • Ligita Ašme (dzim.Zobena)
  • Ināra Leitāne
  • Inta Tomāne (dzim.Kolpaka)
  • Ausma Kukuškina
  • Kleins
  • Anita Pilāte
  • Juris Groms
  • Gunta Jaunzeme (dzim. Kalve-Vaivode)
  • Ināra Siliņa
  • Zane Caune (dzim. Kalve-Vaivode)
  • Inga Feldmane (dzim. Āboliņa)
  • Gundars Vecumnieks
  • Sandra Vecumniece (dzim. Ugrika)

Atceras bijušie kultūras nama vadītāji:

Ligita Ašme (dz. Zobena)

Kultūras namā strādāju no 1976. gada 5. jūlija līdz 1978. gada 1. novembrim. Atmiņā no darba gadiem palikuši daži īpaši spilgti momenti.

Vadīju bērnu vokālo ansamblīti. Mēģinājumi notika Kalna ciema padomes ēkā. Es dzīvoju kolhoza „Vienība” centrā pie kultūras nama. Bija paredzēts kārtējais mēģinājums, uz kuru bija jānokļūst ar dažiem bērniem uz Kalna ciemu. Mašīna, toreiz vēl varēja pārvadāt cilvēkus ar kravas auto, bija pie kolhoza dispečeriem sarunāta. Bet kultūras namā bija kāzas, un šoferis bija tajās aizsēdējies. „Ja tev vajag mašīnu, ņem atslēgas un brauc”, viņš teica. Nekas cits neatlika, kā sēdināt bērnus kravas kastē un pirmoreiz mūžā vadīt tādu mašīnu – no ‘Vienības” uz Kalna ciemu un atpakaļ. Tā varēja notikt tikai tālajos kolhozu laikos un jaunībā, kad ne no kā nebija bail.

Uz lielāko pasākumu kolhozu laikos – gada kopsapulci – tika iestudēta ludziņa. Lugas nosaukumu īsti neatceros, kaut kas par precībām. Vienu no lomām tēloja Teodora Āboliņa mazā meita Inga. Viņas tēlojums mani toreiz ļoti pārsteidza un palicis atmiņā kā spilgts un talantīgs veikums.

Mums bija vokāli instrumentālais ansamblis, kuru vadīja Māris Grahoļskis. Tajā vēl piedalījās Jānis Gaidis, Tālis Strads, Guntis Ugriks, soliste Ilona Grīnberga. Kad Māris aizgāja armijā, es pievienojos ar jonikas spēli. Vienā Jaungada karnevālā kaut kā visi sastrīdējāmies un uz skatuves spēlēt palikām divi: es un bundzinieks. Pateicu viņam: „ātrais”; „lēnais”, un tā „noklimperējām”visu vakaru ar uz vietas radušos mūziku (ja to tā var saukt).

Inta Tomāne (dzim. Kolpaka)

Pēc kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma absolvēšanas sāku strādāt šajā kultūras namā. Mana pirmā darba vieta, pirmā pieredze,  nezināšana, arī bailes un protams blakus saprotoši, labi un atsaucīgi cilvēki. Namā nostrādāju vienu gadu, tas bija tik sen, taču atmiņas ir tās, kas liek atgriezties jaunībā. Atmiņā palicis jaukais pagasta priešsēdētājs  Liberts Vecmuktāns, kolēģes Maruta un Gunta , kā ari  kultūras aktīviste  Zelma Krūmiņa, kas ieteica jaunajai kultūras darbiniecei  iegādāt mopēdu braukšanai uz darbu no Vidsalas uz Dubultiem, kam es nebiju gatava. Palicis atmiņā Māris Grahoļskis, kurš spēlēja akordeonu ,bērnības svētki (esmu bijusi Meža māte) un birzīte pie nama ar šūpolēm un Sapņu mājiņu uz  vienas kājas, kā arī svētku gaviļnieces Ilona un Iveta, jaukās meitenes kā no filmas “ Paradīze 89”, bet tas jau ir cits stāsts. Man prieks, ka šis nams ir atdzimis, notiek sirsnīgi un jauki pasākumi un vienmēr esam laipni gaidīti un uzņemti. Paldies Sandrai. Lai izdodas viss iecerētais. Top rožu dobe  “Sapnis par Latviju”, es ticu, ka  būs arī sapņu māja un daudz  kas cits.

Gundars Vecumnieks

Iesāku strādāt kultūras namā vēl kolhoza laikā, kā mākslinieciskās daļas vadītājs. Ļoti patika zīmēt afišas pasākumiem, kā arī noformēt skatuvi un zāli. Tad arī nodibinājās vokāli instrumentālais ansamblis. Bijām četri dalībnieki. Spēlējām dažādos pasākumos. Vadīju sieviešu vokālo ansambli. Piedalījos amatierteātra izrādēs. Spēlēju pavadījumus dejotājiem.

Lielākie pasākumi bija : Ziemassvētku balle, Karnevāls, Teātra dienas, Aprīļa pilieni, Līgo balle, Sakoptākā lauku sēta, Senioru pēcpusdienas un Sporta svētki. Labi palikušas atmiņā lielākās balles, kurās piedalījās labākās tā laika grupas – Kantoris 04, Zeļļi, Los Amigos, Staburags, Ilūzija, Kreicburgas ziķeri, Tērvete, Inese, Aldis Drēģeris, Tranzīts un citi, kā arī mūsu pašu grupa.

Atmiņā palikusi tā kopābūšana ar pašdarbniekiem gan mēģinājumos, gan koncertos. Bija pašdarbnieku atskaites koncerti.

Laba sadarbība ar bibliotēkām un pagasta vadību.

Vēlāk strādāju kā kultūras nama vadītājs. Kopējais stāžs 19 gadi.

 

Powered by WordPress | Designed by: suv | Thanks to toyota suv, infiniti suv and lexus suv