Vēsturiskas versijas pamatā par to, kā radās 1. aprīļa joku diena, ir stāsts, ka 1582. gadā romiešu pāvests Gregorijs XIII pasūtīja jauna kalendāra ieviešanu, jo, veicot astronomiskos aprēķinus, tika konstatēts, ka līdz tam lietotais Jūlija kalendārs par 10 dienām atpalicis no Saules laika.
Vēl pēc neoficiālām ziņām tieši šodien mostas mājas gariņš no ziemas miega, viņš ir jāuztur īpaši labā noskaņojumā visu dienu, savādāk sāksies niķi – mēs to noteikti negribam.
Lai laba diena!
Izglītības pārvalde
Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas jeb pavasara saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienādā garumā, un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo “gaismas uzvaru pār tumsu” senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti.
2020. gada Lieldienu brīvdienu periodā no 10. līdz 13.aprīlim Latvijas Pasta nodaļas nestrādās, bet sūtījumu saņemšanai būs pieejami Latvijas Pasta pakomāti. Klienti, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirtās pensijas un pabalsti tiek piegādāti dzīvesvietā ar Latvijas Pasta starpniecību un kam izmaksa paredzēta 10.–13.aprīlī, tos saņems agrāk.
Ārkārtējās situācijas laikā, kad saslimšanas Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ daļa cilvēku uz laiku ir zaudējusi darbu, Zemkopības ministrija aicina izmantot iespēju rast darbu lauku saimniecībās un uzņēmumos. Daļa Latvijas lauku saimniecību izjūt darba spēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās lauksaimniecības nozarēs.
IESNIEGUMU VEIDLAPAS
